Directora Ezekutiva Organizasaun Estrela, Ines Lopes: Dezamina Informasaun HIV SIDA ba Pessoal Saude Sira Iha Municipiu Ainaro

0
253 views

Racom Maubisse, 25/05/2022, Organizasaun naun governamental Estrela, Ines Lopes hateten katak onjektivu ohin mai iha Klinika Santo Joaquim maubisse hodi halao dezamina informasaun HIV SIDA no impaktu stigma no diskriminasaun relasiona ho HIV ba pessoal saude sira iha Municipiu Ainaro.

 Ba jornalisat radio komunidade Maubisse Mauloko, Directora Excekutiva Organizasaun Estrela, Ines Lopes  hateten katak;

“Ami nia objektivu ohin mai halao worshop iha nee ami halo kordensaun ho ministeriu saude ami hakarak hatete durante nee halo parseria ho ministeriu saude hahu iha tinan 2009 ho objektivu atu halo advokasia ba iha ema sira moras hadaet aliened nee mos oinsa atu prevene ba iha moras hadaet  ohin ami mai iha nee hamutuk ho serbisu saude  munisipiu ainaro oinsa atu fahe informasaun baziku konaba Hiv sida impaktu husi stigma deskriminasaun ami lamai mesak hamutuk ho PDHJ oinsa bele haree iha violasaun direitus humanos bazeia ba iha ami nia rejultadu pesquiza nebe maka ami halo hamutuk ho ministeriu saude nebe hatudu dadus nebe maka ministeriu saude fo 1526 kazu sira nebe maka rejistu iha Timor ema nebe maka afeitadu hiv no iha de’it  atus hitu liu maka afeita ba iha virus HIV no atus rua liu mak mate no restante ne’e lakon so ami nia preokupasaun ministeriu saude nia preokupasaun no ema hotu nia preokupasaun oinsa atu hare ba iha sira ne’ebe lakon husi tratamentu so ida mak eleva ami mai iha nee alende de ainaro antes ne ami kuaze kobre munisipio hotu ona ami foku ba iha dadus sira liu-liu ba iha polisia no mos ba iha pesoal saude sira I mos komunidade,ami mos sei foku ba iha autoridade lokal administrador ho nia autoridade iha munisipio Ainaro i horseik ho pesoal saude sira iha ainaro i ohin iha Maubisse”.

Ines Lopes haktuir liu tan katak Impakto husi stigma nee hanesan hanoin negative sira ou estereotipo sira nebe hamosu bainhira  ema nebe afetado HIV SIDA;

“Impakto husi stigma nee hanesan hanoin negative sira ou estereotipo sira nebe hamosu bainhira  ema nebe afetado HIV no ida nee ami forma hare ba peskiza ne’ebe mak ami rasik halo iha Timor stigma indesde nasaun sia nulu (90) alende timor leste halo no nia rezultado hatudu ema ne’ebe afetado hiv hasoru stigma ho deskriminasaun,stigma hanesan ema ne’ebe hanoin ema sira mete tun sae sira ne’e involve ann sira hanoin dehan ema sira ne’ebe afetado mai husi ema nebe envolve an iha aktividade risku so ida ne’e mak hamosu no halo ema barak tauk eme komunidade sira mos tauk atu hakbesik an ba halo textu liu-liu ba iha moras hadaet hiv no STIAI tanba ita hatene timor ita nia dados ba iha STIAI sipilis hepatitis B mos agora as, ida ne hanesan tipo husi moras hadaet ida inklui HIV”.

Directora Ezekutiva Organizasaun Estrela ne’e salienta liu tan katak;

“Ami iha ne’e loron ida deit inisiu kedas iha loron Segunda ami iha Ainaro ami foku ba iha autoridade lokal sira no administrador ho ninia estrutura sira i depois horseik  iha ainaro nafatin foka ba iha pessoal saude no ohin iha ne’e nia impakto positive bele ajuda ema hotu bele iha konsiensia komprede konaba lalaok prevensaun sira mos bele hatene transmisaun ne la fasil para nune’e bele reduz deskriminasaun I mos hafasil sira atu labele sente tauk hodi hakbesik an ba fasilidade saude hodi halo teste ,tanba dadus nebe regista husi ministerio saude rihun ida atus lima ruanulu resin neen (1526) ne’e mai ona husi moras, ne’e ema bolu dehan provide iniciative testing (PIT) ba iha medical sira seidauk iha voluntariomente husi ita nia ema sira ema hotu-hotu hatene uainhira sira iha risku karik bah iv entaun sira bele ba halo teste ou sira iha risku ba iha sintomas balun husi moras hadaet sira hanesan SI AI SI PIRIS sira bele hakbesik an ba iha fasilidade saude no sira bele kompriende klean oinsa atu halo prevensaun ba iha moras hadaet sira liu-liu ba iha moras STIAI ne hadaet ass los ba joven barak los dalaruma ema hanoin dehan ida ne’e mai husi ema kabenain mais lae joven sira mos balun hetan la hatene oinsa nia lalaok prevensaun hygiene ne hanusa”.

Ligado ba dados  klaru katak dados ne’ebe fo sai husi Ministerio Saude ne’e laos husi ami nia organizasaun maibe ne husi ministerio saude liu-liu kordena ho serbisu saude sira hotu iha regional Timor laran tomak total husi dadus dadus ne’ebe regista hamutuk rihun ida atus lima ruanulu resin nen (1526) total husi ida ne’e iha atus hitu liu mak tama iha tratamentu no atus rua liu ne’ebe mak mate tanba mai tarde no mos bele hetan infeksaun nebe fasil atu hamate I iha atus tolu lolos iha atus lima maibe bainhira ami klarifika hamutuk ho ministeriu saude iha dados balun ne’ebe dobrado i mos  balu refere ba iha liur i lolos balun nebe drop out husi tratamentu iha atus tolu liu, problema mak ita nia timor mak ida drop out ne ida ne’e mak detekta maibe la halo tratamentu nee problema fasil atu transmite ba iha ema seluk se sira la halo prevenesaun.

Husu ba ema hotu-hotu importante tebes ita atu buka hatene konaba informasaun HIV, moras hadaet sira seluk moras hadaet liu husi relasaun seksual no nafatin uain hira hatene koko atu halo prevensaun no se karik iha sintomas ruma ligado ba iha informasaun ne’ebe ita hetan ba ita nia an diak liu hakbesik an ba iha fasilidade saude hodi halo teste moras hadaet sira ne’e kada ves dalaruma halo ema tauk atu ba deskobre ba iha doutor sira maibe ita boot sira labele tauk tanba sira hatene oinsa atu hatene konfiensialidade fiar no nafatin buka informasaun no halo prevensaun…**

Jornalista : Carlos Borges

Editor      : Marcelina Henrique

0 0 votes
Article Rating
Subscribe
Notify of
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments